Kuras lietas traucē ietaupīt?

Tātad, šeit ir lietas, kas cilvēkiem nav īsti nepieciešamas, bet kuriem tie tērē savus vērtīgos eiro.

Nauda

  • Tehnoloģijas. Ir nenoliedzami, ka tehnoloģijas maina ikviena dzīvi šodien. Tā kā arvien vairāk un vairāk digitālo ierīču tiek izstrādātas, jo vairāk cilvēku paļaujas uz tiem, lai sekotu līdzi dzīvei un biznesam. Tā vietā, lai ieguldītu naudu pavisam jaunu ierīču iegādei, kāpēc neapsvērt iespēju iegādāties lietotas. Jūs būsiet pārsteigti par piedāvājumiem, ko Jūs saņemsiet par ierīcēm, kas ir praktiski nelietotas.
  • Auto. Diemžēl cilvēku aizraušanās ar automašīnām nav mainījusies, neskatoties uz finansiālajām grūtībām. Ja Jūs apsverat auto iegādi, izvēlēties tādu, kas tērē mazāk degvielas un ir energoefektīvs. Labāk ir braukt ar auto, kas neietekmē mūsu kabatas un mūsu prātu. Tātad, pirms iegādāties, vislabāk ir izpētīt dažādus automašīnu modeļus vispirms.
  • Ēšana ārpus mājas. Lielākā daļa cilvēku izvēlas ēst restorānos vai ēstuvēs. Ja Jūs saskaitītu visus savus izdevumus par rēķiniem restorānos, Jūs iegūtu apjomīgu summu. Bet, ja Jūs gatavojat mājās un neļaujat ēdienam aiziet postā, Jūs arī iegūsiet apjomīgu summu, tikai šoreiz to, ko Jūs esat ietaupījuši. Tātad, tā vietā, lai dotos vakariņot ārpus mājām, gatavojiet paši.
  • Iepirkšanās. Sievietēm tā ļoti patīk un arī dažiem vīriešiem. Vislabāk ir noteikt budžetu iepirkšanās izdevumiem. Dodoties iepirkties, paņemiet līdzi noteiktu summu, ko varat atļauties tērēt. Neiegādājieties nevajadzīgas preces un koncentrējieties tikai uz tām, kas Jums nepieciešamas.

Ir daudz vairāk nevajadzīgu izmaksu, ko cilvēki veic. Vislabāk ir tērēt savu naudu apdomīgi, lai dzīvotu labāk. 

Ietaupīt, atsakoties no preses izdevumu abonēšanas

Nesen kāda mana paziņa nāca klajā ar interesantu aprēķinu:
braucot ar vilcienu katru dienu no mājām uz darbu un atpakaļ, viņa šajā
pārvietošanās līdzeklī ir pavadījusi pusotru gadu sava mūža – ieskaitot nakts
stundas. Ko cilvēks mēdz darīt transporta līdzeklī, kurš ir ērts, kluss un
līgani veic samērā garu ceļa posmu? Sievietes ada, tamborē, visu dzimumu
pārstāvju kaut ko lasa vai raksta. Mana paziņa ir aprēķinājusi speciālos
tēriņus viņas „vilciena vaļaspriekam” – lasīšanai (viņa uzsvēra – speciālos,
ņemot vērā, ka bieži vien vilciena vagons ir vienīgā reize dienā, kad to var
atļauties). Preses izdevumu abonēšana ir viņas ģimenes budžetā iekļauts
maksājums, taču – ko viņa būtu varējusi atļauties, ja, piemēram, kopš 1993.
gada, kad tika ieviests lats, līdz 2013. gada nogalei izdevumi preses iegādei
būtu novirzīti citiem mērķiem. Proti, rēķinot, ka ik dienas tikusi lasīta avīze
„Labrīt”, pēc tam – „Diena”, bet reizi nedēļā – žurnāls „Ieva”, tad vidēji nedēļā
iztērēts 1 LVL par laikrakstiem un, pieņemsim, 0,70 LVL par žurnāla numuru. 20
gados ir 960 nedēļu (nedēļu skaits, izņemot atvaļinājumus), tātad šajā laikā
iztērēti … 1632 LVL. Tā kā, abonējot presi, var iegūt apmēram 15%
ietaupījumu, salīdzinot ar tās iegādi kioskā, tad iegādāta prese par 1387 LVL.
Rūpīgi, bet es patiešām domāju – rūpīgi atliekot naudiņu ik nedēļas, šāds
ietaupījums desmit gadu laikā ļautu iekrāt vienam ceļojumam. Cik ilgi cilvēks
ir spējīgs turēties pie sava mērķa? Vai tas ir vajadzīgs? Vai šāds mērķis
beigās apmierina iztēlē izveidoto ideālo atvaļinājumu? Bet, kā redzams, summa
ir tiešām iespaidīga.

Otrs jautājums ir – no kā mēs atsakāmies, ik dienu
neizbaudot kādu mazu, bet patīkamu brīdi, ja krājam lielam un pārākam
notikumam? Vai tas nav kāds ikdienas laimes mirklis? Un vai bieži nenonākam
tādās kā sava gribasspēka radītās sprukās, ja nenovērtējam procesu, bet
virzāmiem tikai uz mērķi un mērķa dēļ? No šādas dilemmas var pasargāt fokusa
maiņa. Brīžos, kad rezultāts kļuvis nepievilcīgs, neiekārojams un tāls,
nesasniedzams, jāpievēršas procesam – tieši tam, ko darām šobrīd. Pat, ja tas
nekādi nav saistīts ar mērķa sasniegšanu. Kā sacīja pazīstama psiholoģe – vari
atļauties reizēm arī pagulēt mērķa virzienā. Salds miegs, vai ne?

Tā nu esam ietaupījuši, neabonējot presi. Taču gara
izsalkums dara savu – mēs meklējam aizstājējus. Protams, tie vispirms ir
bibliotēkas apmeklējumi. Ja pagastā vai pilsētā ir mājīga, aicinoša un
draudzīga bibliotēka, tad naudas ietaupījumam līdzi nāk arī labpatika par jaunu
vaļasprieku. Mazāk izdevumu, un, iespējams, patīkamas tikšanās un interesantas
sarunas par izlasīto. Iekļaut sāpīgo taupības režīmu siltā rezerves labpatikas
mētelītī nozīmē mākslu saskatīt iespējas un izmantot tās.

Labākās cenas un piedāvājumi

Šeit ir dažas lietas, ko mēs varam darīt, lai izmantotu
labākos piedāvājumus un labākās cenas.

1. Iegādājieties labus produktus bez zīmola nosaukuma.

Jūs zināt, ka tas ir labs produkts, kad esat to izmēģinājis.
Jūs varat ietaupīt līdz pat 8 reizes par to pašu produktu.

2. Atsakieties no uztura bagātinātājiem

Mediķi ir pierādījuši, ka uztura bagātinātāji ir vien
sliktāks avots mūsu uztura vajadzībām. Tāpēc pieturieties pie dabiskā
uzturvielu avota. Ēdiena.

3. Jauna auto iegāde

Iegādājieties auto pēc Jūsu vajadzībām un vēlmēm nevis
kaimiņu.

4. Labākās lietas dzīvē ir bezmaksas

Tas ir atkārtots pietiekami daudz reizes, bet tā joprojām ir
taisnība. Atmetiet dārgus ieradumus kā smēķēšanu, dzeršanu, narkotikas vai
azartspēles. Tie ņem, nesniedzot neko vērtīgu pretī.

5. Rūpējieties par sevi

Izvairieties no medicīnas rēķiniem, rūpējoties par savu
veselību, cik labi vien iespējams.

6. Vienojieties par cenām

Lielām precēm vienmēr ir liels uzcenojums. Pārdevēji bieži
vien gūst līdz pat 100% peļņu. Tāpēc esiet drosmīgi un mēģiniet vienoties par
cenu. Jūs redzēsiet, ka pārdevēji veiks aprēķinus, jo viņi zina, ka tik un tā
gūs peļņu no Jūsu pirkuma.

7. Saglabājiet čekus

Saglabājiet pārtikas preču čekus, lai Jūs varētu saglabāt
uzskaiti par to, cik daudz preces izmaksā un kā tās mainās laika gaitā. Var
gadīties, ka labāk ir tērēt savu naudu citur, ja tuvējā lielveikala cenas ir
pārāk augstas.