Latvijā pirmās motosacīkstes notika 1903.g.: jūlijā - Liepājā, augustā – Rīgā un Jelgavā. Tolaik motocikli vairāk atgādināja velosipēdus ar piemontētiem motoriem. Kaut gan Rīgā, Leitnera fabrikā jau tai laikā būvēja motociklus Russia, izplatītāki bija dažādu marku ārzemju motocikli: vācu NSU,  Magnet, beļģu FN , amerikāņu Indian un šveiciešu Moto – Reve.
Populārākie motosporta veidi 20.gs.sākumā bija: sacīkstes trekā, ātrumsacīkstes 1 versts distancē (sākot ar 20.gadiem – 1 km distancē ), kalnā braukšanas sacensības, ātrumsacīkstes šosejā 100 verstu distancē. Vieni no pirmajiem Latvijas motosportistiem bija K. Vītoliņš un F. Vagulēns

1924. g. nodibinājās Latvijas motociklistu biedrība, kura bija aktīvākā sacensību organizētāja 20.- 30. gados. Notika sacīkstes atjaunotajos trekos, organizēja ātrumsacīkstes šosejā, bet no 1938.g. – jaunajā Mežaparka  trasē. Populāri bija rekordbraucieni 1km distancē un izturības braucieni, kas notika pa dažādas kvalitātes ceļiem ar kopējo distances garumu 300 un pat 500 km. 1928. - 1934.g. daudz skatītāju pulcēja sacensības Rīgas hipodromā, kur bez sacīkstēm notika arī paraugdemonstrējumi ar motocikliem. 1930.g. Latvijas motociklisti iepazina jaunu sporta veidu cross country, kas faktiski bija motosacīkstes šķēršļotā apvidū. No angļiem tika noskatītas ātrumsacīkstes pa slēgtu apli jeb Latvijas Tourist Trophy Pirmās šādas sacīkstes notika 1934.g. Talsu trījstūrī, izmantoja ceļu satiksmes motociklus BSA, Ariel, Rudge; AJS, Indian, Zűndapp, BMW u.c., kā arī nedaudzos speciālos sacīkšu motociklus: Husqvarna 500, Velocette 500, Norton 500, NSU – 500 , BMW – R 51.

Pēc II pasaules kara sacīkstes rīkoja LPSR Automoto klubs: pirmais motokross notika 1945.g. 29.aprīlī, sacensības šosejā pa apli - 27. maijā. Šie sporta veidi ieguva milzīgu popularitāti. Sacīkstes šosejā pa apli sākumā notika Mežaparkā, bet no 1966.g. - jaunuzbūvētajā Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Bez tam,1947.g. atjaunojās  motosacīkstes Senču sila velotrekā un ātrumsacīkstes  Rīgas hipodromā.

50.gados ārzemju motociklus nomainīja Padomju Savienībā ražotie, bet 50./60.g. mijā no Čehoslovākijas sāka importēt krosa ČZ un Jawa`s,. kurus mūsu motosportisti vērtēja augstu. Šosejas sacīkstēs gan vairāk izmantoja Padomju Savienībā ražotos Kovrovec,  Minsk un IŽ markas motociklus. Ar tiem braucot, izauga jauna Latvijas motosportistu paaudze. Dažādās motociklu klasēs, šosejā un krosā un daudzdienu sacensībās vairākkārt PSRS čempiona titulus ieguva Ē. Auziņš, G. Draugs, Z. Kaļķis,. Ē. Kiope, A. Kļaviņš, E. Ķirsis, R. Ose, V. Ošiņa, K. Ošiņš (17 reizes !), R. Rešetniks.

60.gadu sākumā pirmajās motosporta veterānu sacensībās radās doma par veco sporta motociklu saglabāšanu motosporta vēsturei. 80.gadu sākumā pēc E. Kiopes iniciatīvas sākās sporta relikviju komplektēšana ar mērķi veidot Biķernieku kompleksās sporta bāzes motosporta muzeju. Kopš 1992.g. šī kolekcija iekļauta Rīgas Motormuzeja krājumā.

Informācija ņemta no www.motormuzejs.lv